Par autostāvvietu

Maskavas ielā dzīvo cilvēki, kas zina, kā sapost māju, lieki neizdodot naudu

Rīdziniekiem, kurus interesē māju apsaimniekošanas jautājumi, derētu aizstaigāt līdz namam Maskavas ielā 269a. Nav jau tā, ka šī piecstāvu māja būtu ideālā stāvoklī, līdz ideālam vēl tālu, bet gan nams, gan pagalms izskatās visnotaļ sakopti. Par iedzīvotāju nopietno attieksmi pret savu īpašumu liecina šķietami nenozīmīgi sīkumi: pie mājas atvesta melnzeme, visapkārt pagalmam iestādīti krūmi, pie visām ieejas durvīm noliktas atkritumu urnas, pastkastes nav jaunas, bet rūpīgi nokrāsotas.

Tieši šo māju pašvaldības namu pārvaldes iecirknī Daugava min kā paraugu citiem. Reiz tur pat ieradušies ārzemju žurnālisti. Pirms tam iedzīvotāji sarīkoja kārtējo talku, lai viss izskatītos gods godam. Bet vispār talkas te ir ikdienišķa parādība. Pēdējā reizē ne tikai grāba un slaucīja, bet arī iedēstīja puķes zem logiem.

Mēs palūdzām mājas padomes priekšsēdētāju Antoņinu Kopilovu pastāstīt, kā izdevās apvienot mājas iemītniekus. Daudzi mūsu lasītāji stāsta, ka gribētu piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet esot grūti sapulcināt kaimiņus uz kopsapulci. Pat rakstveida aptauju svarīgos jautājumos lielos daudzstāvu namos ir grūti sarīkot, bet Antoņinai Kopilovai 60 dzīvokļu mājā nez kāpēc viss notiek gludi.

Cilvēkus apvienoja problēma

– Palīdzēja nelaime, – stāsta Antoņina. – 2008. gadā uzzinājām, ka iepretī mūsu mājai zaļajā zonā paredzēts būvēt jaunu namu. Devāmies ar jautājumiem uz Austrumu izpilddirekciju un uzzinājām, ka projekta sabiedriskā apspriešana pabeigta, savākts daudz parakstu „par”. Pārskatījām parakstus, izrādījās, ka par jaunbūvi balsojuši nevis Ķengaraga iedzīvotāji un pat ne rīdzinieki, bet gan cilvēki no Talsu rajona. Piedodiet! Apkārtējo namu iedzīvotāju viedoklis nevienu nebija interesējis, it kā no Talsiem viss labāk redzams. Mums tas šķita nepieņemami, tāpēc savācām to iedzīvotāju parakstus, kuru māju logi pavērsti pret paredzēto būves vietu. Taču mūsu prasība pārskatīt sabiedriskās apspriešanas rezultātus visur tika noraidīta.

Ne reizi vien gājām uz Rīgas domi, nu gluži kā uz darbu, iepazināmies ar visu politisko frakciju vadītājiem. Nolīgām pat arhitekti, kura izdarīja aprēķinus, kas liecināja, ka jaunas mājas būvniecība pagalmā nav pieļaujama. Naudu arhitektes algošanai vācām kopīgiem spēkiem, tā arī iepazinos ar mājas iedzīvotājiem.

Bet pagalmu izdevās nosargāt, pateicoties nejaušībai: izrādījās, ka projekta attīstītāji dokumentos kļūdaini norādījuši zemesgabala kadastra numuru. Pašvaldība pārskatīja pieteikumu un anulēja būvatļauju.

Valde 14 cilvēku sastāvā

Tostarp mūsu mājas iedzīvotāji sāka apspriest citu samilzušu problēmu: apsaimniekotājam Ķengaraga nami mēs maksājam prāvu naudu, laiks būtu kaut ko darīt labiekārtošanai. Kaimiņi pierunāja mani uzņemties mājas vecākās pienākumus, vadīt mājas komiteju. Manas pilnvaras tika noteiktas ar kopsapulces lēmumu 2009. gadā, bet kopumā mājas valdē darbojas 14 cilvēki. Iecirkņa Daugava vadītājs Vjačeslavs Troškovs vēl tagad brīnās: „Kāpēc tik daudz? Kā jūs valdē varat pieņemt lēmumus, ja tik lielam skaitam cilvēku grūti pat sapulcēties?” Toties es skaidri zinu, ka šie 14 dzīvokļu īpašnieki vienmēr atbalstīs mani kopsapulcēs. Bet jebkurš dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtais saimnieciskais lēmums pārvaldniekam ir obligāti jāpilda.

Izeja no situācijas

Pieņemot lēmumus īpašnieku kopsapulcē, pats briesmīgākais ir tukšie un izīrētie dzīvokļi. Mūsu mājā tādu ir gandrīz ceturtā daļa – 12 no 60. Astoņos dzīvokļos mājo īsto īpašnieku bērni vai vecāki, kuriem kopsapulcē nav balsstiesību. Bet šīs balsis pa laikam ir ļoti svarīgas, bez tām nav iespējams pieņemt lēmumus par remontdarbiem, par līdzekļu vākšanu.

Mums izdevās rast risinājumu šai situācijai. Saskaņā ar likumu īpašniekam ir tiesības pilnvarot dzīvoklī dzīvojošo cilvēku vai kādu no kaimiņiem (vai jebkuru citu personu) pārstāvēt viņa intereses kopsapulcē. Pilnvaru var rakstīt ar roku, tai nav vajadzīgs notariāls apstiprinājums, un tā ir derīga tikai balsošanai. Mēs pamazām vien panācām, ka mājā nedzīvojošie īpašnieku izraksta pilnvaras citiem mājas iedzīvotājiem, un tagad mums palikuši tikai trīs dzīvokļi, kuru iemītnieki nevar balsot.

Kā mājas vecākā varu teikt – žēl, ka Latvijā neviens likums nenosaka, ka dzīvokļa īpašniekam aizceļojot jāatstāj pārvaldniekam sava adrese. Cilvēkus nav iespējams atrast! Īpaši nepatīkami, ja mājai svarīgs lēmums jāpieņem vasarā. Lai sapulce būtu lemttiesīga, nepieciešams, lai tajā piedalītos īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bet mūsu vecie ļaudis vasaru lielākoties bauda ārpus pilsētas. Reizēm jāpieņem steidzams lēmums, bet tas ir grūti izdarāms.

Gribam normālu autostāvvietu!

Tagad esam sasparojušies rekonstruēt autostāvvietu pie mājas. Pēc Rīgas domes vēlēšanām mūsu māja tika ietverta iekškvartālu ceļu labiekārtošanas projektā, ko kūrē rajona izpilddirekcija. Mums apsolīja finansējumu autostāvvietas paplašināšanai. Šobrīd pie mājas ir vieta tikai sešām mašīnām, bet vajadzētu vismaz trīsdesmit, citādi „ātrā palīdzība” pie mājas var piekļūt, tikai braucot pa zālienu, bet ugunsdzēsēji vispār laužas caur krūmiem.

Izpilddirekcijā mūs brīdināja, ka stāvvietas paplašināšanas projekts mums jāpasūta pašiem. Apspriedām jautājumu kopsapulcē, iedzīvotāji nobalsoja par to, lai šajā gadījumā maksā tikai tie īpašnieki, kuri stāvvietu vēlas piesaistīt savam dzīvokļa īpašumam. Pēc balsošanas izlikām kāpņu telpās paziņojumus: „Tos, kas vēlas pagalmā autostāvvietu, lūdzam iemaksāt naudu mājas fondā.” Nauda, protams, tiek pieņemta tikai ar triju mājas valdes locekļu parakstiem.

Saskaņošana ar 11 iestādēm

Izrādās, ka, lai tiktu pie normālas autostāvvietas, jāpārvar ne mazums šķēršļu. Vispirms mēs sarakstījāmies ar Latgales priekšpilsētas administrāciju, pat pievienojām izgriezumus no mūsu politiķu pirmsvēlēšanu publikācijām, lai atgādinātu solījumu labiekārtot pagalmus.

Kad bijām saņēmuši pilsētas piekrišanu, devāmies uz Būvvaldi, taču tur paskaidroja, ka man nav tiesību pārstāvēt māju, esot vajadzīga SIA Rīgas namu pārvaldnieks izsniegta pilnvara. Problēmu uzreiz neizdevās atrisināt, neesmu jau namu pārvaldes darbiniece. Beidzot, pateicoties mūsu pārvaldnieka Vjačeslava Troškova atsaucībai, dabūju izziņu, kurā bija teikts, ka iedzīvotāji ar savu balsojumu pilnvarojuši mani pārstāvēt viņu intereses.

Jo tālāk, jo trakāk. Vispirms mēs samaksājām 230 eiro par topogrāfisko uzmērīšanu, tad vēl ap 500 eiro arhitektei. Tiesa, arhitekta pakalpojumi būtu maksājuši vēl divas trīs reizes dārgāk, ja vien mājas komiteja pati neuzņemtos stāvlaukuma projekta saskaņošanu ar 11 uzņēmumiem un iestādēm: AS Rīgas siltums, SIA Rīgas ūdens, AS Latvijas gāze u.c. Izrādās, ka ierīkot pie mājas parkošanās vietu mašīnām nav nemaz tik vienkārši.

Plus konteinerlaukums

Daudzi sarežģījumi radās pavisam negaidot. Piemēram, sākotnēji mēs bijām paredzējuši pie mājas ierīkot 33 jaunas mašīnu parkošanas vietas, taču Veselības inspekcija pieprasīja, lai mēs, rekonstruējot ceļu, reizē savā teritorijā ierīkotu jaunu laukumu atkritumu tvertnēm. Vecais laukums atrodas uz kaimiņu zemesgabala un nevienam netraucē, tad kāpēc vajadzīgs jauns? Izrādās, iniciatīva ir sodāma: nu, kad esam sākuši rosīties, pastāvīgi saņemam no varas iestādēm jaunus rīkojumus.

Automobiļu stāvvietu skaitu samazināja ne tikai konteineru laukums, bet arī liels koks, zem kura būvēt mēs nedrīkstējām. Beigu beigās iegūsim 25 parkošanās vietas, tātad mazāk salīdzinājumā ar pretendentu skaitu. Mudināsim arhitekti izdomāt, kā apmierināt visus stāvvietas kārotājus. Lai palauza galvu!

Labi vārdi par priekšniecību

Projekta saskaņošanu Būvvaldē ceram pabeigt tikai līdz jaunajam gadam, bet darbus sāksim nākamajā sezonā. Taču mēs priecājamies par to pašu, jo bez priekšpilsētas vadības atbalsta vispār ne pie kāda stāvlaukuma netiktu. Par laimi mūsu Austrumu izpilddirekcija ir ļoti pretimnākoša. Piemēram, mēs divus gadus rakstījām sūdzības par to, ka pie mūsu mājas nav ielas apgaismojuma, vecie apgaismes stabi ir gluži vienkārši nozāģēti. Cilvēki baidījās tumsā iet laukā, lai nepakristu vai neuzdurtos bandītiem. Šogad rajona administrācija pie mūsu mājas uzstādīja četrus jaudīgus gaismekļus, problēma ir atrisināta.

Un vēl ar avīzes starpniecību vēlos izteikt pateicību mūsu namu pārvaldes iecirkņa vadītājam Vjačeslavam Troškovam. Zinu, ka vairākums cilvēku tikai kritizē pārvaldniekus, bet es cenšos uz visu raudzīties pozitīvi. Es saprotu, ka pārvaldnieki darbojas šauros likumu un noteikumu rāmjos un bieži vien nevar izpildīt iedzīvotāju prasības, bet mūsu iecirkņa vadītājs mums palīdz, cik vien ir viņa spēkos.

Neveiksmīga pieredze ar durvīm

Remontdarbu jautājumos mums ir gadījušās nesaskaņas ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Piemēram, 2012. gadā mēs namu pārvaldes rīkotā konkursa ietvaros pasūtījām metāla ārdurvis. Iedzīvotāju vārdā es parakstīju kopējo tāmi 1200 latu vērtībā, taču meistari darbu izpildīja vienkārši nejēdzīgi. Manas ieejas durvis verot ķērās aiz grīdas!

Nācās vairākkārt iet uz namu pārvaldi un prasīt, lai darbs tiktu paveikts kā pienākas. Beidzot ieradās meistari un nepilnības novērsa. Taču nākamā gada aprīlī saņēmu namu pārvaldes gada pārskatu un ieraudzīju, ka durvju cena pieaugusi par 400 latiem. Kāpēc? Namu pārvaldē skaidroja, ka mēs paši vainīgi – esot strādniekus izsaukuši otru reizi. Taču es joprojām palieku pie pārliecības, ka nekādus papildu pakalpojumus meistari mums nav snieguši, viņi tikai veica garantijas remontu, tātad naudu saņēmuši nepamatoti.

Kopš tā laika mēs lielos darbus mājā veicam, pamatojoties uz trīspusējiem līgumiem. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki paši balsošanas ceļā izrauga darbu izpildītāju un saskaņo tāmi, bet namu pārvalde tikai samaksā par darbu.

Kam vajadzīgi plastikāta logi?

Vispār vajag būt elastīgiem, tāpēc daudzus darbus esam pasūtījuši arī namu pārvaldē. Piemēram, mēs nolēmām mājai nelikt jaunus plastikāta logus, bet restaurēt vecos. Atnāca iecirkņa meistari, ielika rāmjos jaunus stiklus, piesita līstes, kur vajadzēja, nomainīja rokturus. Mājā uzreiz kļuva siltāk un omulīgāk.

Izdomājām arī trešo veidu, kā savest māju kārtībā. Pirmkārt, mums pašiem ir ieinteresēti un prasmīgi cilvēki, kuri var daudz paveikt. Reiz atgriežos no vasarnīcas un redzu, ka mājā tiek mainītas lietus ūdens notekas. Eju uz pagrabu, bet tur mūsu Saša pats savām rokām liek jaunas caurules! Divās sekcijās viņš notekas nomainīja, tad arī namu pārvalde sasparojās un izdarīja to pašu atlikušajās divās. Otrkārt, daļu remontdarbu mēs veicam par skaidru naudu. Pagājušā gada novembrī iedzīvotāji kopsapulcē pieņēma lēmumu, ka katrs dzīvoklis mājas fondā iemaksās 15 eiro sīkiem remonta darbiem. Sākām prātot, ko labu par šo naudu varētu izdarīt, un atcerējāmies, ka pasta kastītes mums ir nožēlojamā stāvoklī. Sākām meklēt informāciju internetā un uzzinājām, ka viena piecu kastīšu sekcija maksā 225 eiro, tātad pasta kastīšu nomaiņai visā mājā mums vajadzīgi 2800 eiro. Par tādu naudu pusi kanalizācijas cauruļu pagrabā var salabot!

Nolēmām rīkoties citādi: palūdzām vienu no mūsu mājas iemītniekiem salabot vecās kastītes. Viņš tās iztaisnoja, nokrāsoja, no jauna uzrakstīja numurus, un to visu par 195 eiro. Ja kāds vēlējās ielikt jaunu slēdzeni, viņš par to meistaram maksāja pats.

Laba doma: nolasīt skaitītāju rādījumus vienā dienā

Varu pastāstīt par vēl vienu mūsu mājas izgudrojumu. Mēs ļoti ilgi cietām lielus ūdens zudumus, reizēm korekcija sasniedza pat 100 kubikmetru mēnesī. Beidzot pieņēmām lēmumu skaitītāju rādījumus visi nodot vienā mēneša dienā – 27. datumā. Atgādinājumam uz katra dzīvokļa rēķina ar roku uzrakstījām: „Neaizmirstiet rādījumus nodot tieši 27. datumā!” Tajā pašā dienā mēs saskaņā ar iedzīvotāju lēmumu nolasām mājas kopējo skaitītāju rādījumus. Pateicoties vienotajam uzskaites laikam, ūdens patēriņa starpība tagad samazinājusies līdz 20 kubikmetriem mēnesī, un tas ir lielisks rezultāts.

Nesen kopsapulcē pieņēmām lēmumu nākotnē visā mājā uzstādīt vienādus augstas precizitātes klases skaitītājus. Katrs dzīvokļa īpašnieks arī turpmāk uzstādīšanu veiks par savu naudu, bet mēs noteicām, ka visiem jāvēršas vienā konkrētā firmā. Pēc četriem gadiem, kad visos dzīvokļos būs precīzi skaitītāji, korekcija samazināsies līdz minimumam.

Bruģējums nāca ar grūtībām

Ja tā labi padomā, tad pēdējo sešu gadu laikā mēs mājā esam ļoti daudz izdarījuši. Pats svarīgākais darbs bija mājas pamatu bruģēšana.

2012. gadā viens no kaimiņiem, cilvēks ar zelta rokām, paaicināja mani uz pagrabu un parādīja, ka mājas pamatos radušās plaisas. Izrādījās, ka ap pamatiem vispār nav bruģējuma. Namu pārvaldes tehniskajā nodaļā sākumā tam neticēja, taču pavasara talkas laikā mēs atrakām māju no visiem četriem stūriem, un speciālistiem nācās aktā fiksēt, ka bruģējuma tiešām nav.

Tad Vjačeslavs Troškovs pieņemšanā man sacīja: „Ja jāizdara izvēle starp steidzamiem remonta darbiem, es ieteiktu sākt tieši ar bruģi. Ja sāks plaisāt pamati un māja nosēdīsies, jūsu izdevumi būs simti tūkstošu!” Mēs ņēmām vērā pārvaldnieka teikto.

Bruģēšanu veicām pēc trīspusēja līguma par 4722 latiem, bet tas nenācās viegli. Veselu gadu mēs papildus maksājām 0,29 latus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Cilvēki īgņojās, bet, kad darbs bija pabeigts, atzina, ka nauda nav velti tērēta.

Toreiz ar celtniekiem uzreiz vienojāmies: ierīkojiet labu bruģējumu, un mēs jums uzticēsim darbus arī turpmāk. Tagad plānojam to pašu uzņēmumu nolīgt, lai nomainītu kanalizācijas cauruli pagrabā, kas izmaksās 4000 eiro, bet 2015. gadā sasparosimies un pagrabā ieliksim jaunu aukstā ūdens vadu.

„Nepagūstu aizvērt durvis!”

Ja Ķengaragā uzrodas jauni māju vecākie, namu pārvaldes iecirkņa darbinieki uzreiz sūta viņus pie manis pēc pieredzes. Daudzas pilnvarotās personas žēlojas, ka esot grūti sadarboties ar iedzīvotājiem: cilvēki negribot balsot par pārmaiņām, lai cik labas tās būtu, viens otrs pat skrienot uz policiju sūdzēties par aktīvistiem. Tad es saku: „Pacietieties! Kad jūs saksiet kaut ko darīt un cilvēki jums noticēs, mājā būs pavisam cita noskaņa.”

Raksts ir paņemts no Darīsim Kopā!

Man ir viegli strādāt ar mājas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, grūtības rada tikai prombūtnē esošie, ar tiem mūždien nākas sazināties pa telefonu, mēnesī reizēm norunāju divus trīs telefona kredītus. Bet es taču nesaņemu nekādu kompensāciju, strādāju sabiedriskā kārtā.

Kāpēc es to daru? Man tāds kareivīgs raksturs, visu mūžu esmu darījusi sabiedriskos darbus. Atbrauc meita un jautā: „Kāpēc tev durvis visu laiku vaļā?” „Tāpēc, ka nepaspēju aizslēgt, visu laiku nāk cilvēki.” Bet, kad meitai pasūdzos, ka jūtos nogurusi, viņa saka: „Bet tu jau pati to gribi, māt!”

Par dzīvokļa remontu

Nolēmām Rīgas pilsētas būvvaldē painteresēties, kā pareizi saskaņot remonta darbus dzīvoklī, cik maksā arhitekta pakalpojumi un kāds sods draud kaimiņam, kurš pārvieto sienas „pēc acumēra”. Uz jautājumiem atbildēja Rīgas pilsētas būvvaldes valdes priekšsēdētājs Inguss Vircavs un Rīgas pilsētas būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks.

Jaunas tapetes bez atļaujas

– Kādos gadījumos īpašniekam dzīvokļa remonts jāsaskaņo ar būvvaldi?

– Remonta darbi dzīvokļos pēc sarežģītības iedalāmi trijās kategorijās, – paskaidroja Inguss Vircavs. – Paši vienkāršākie ir tie, kuru gaitā netiek mainīts telpu plānojums, netiek skarta siltumizolācija un starpstāvu pārsegumu konstrukcijas. Tādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam remonta plāns ar Būvvaldi nav jāsaskaņo. Nākamais pēc sarežģītības pakāpes ir remonts, kura gaitā tiek mainīts telpu plānojums, pārvietojot nenesošās konstrukcijas vai mainot logus. Lai veiktu tādus darbus, īpašniekam būs nepieciešama dzīvokļa vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte.

– Tāda karte vajadzīga pat logu nomaiņas gadījumā?

– Ja īpašnieks dzīvoklī liek pakešu logus ar tādu pašu dalījumu, kāds bijis iepriekšējiem, darbi ar Būvvaldi nav jāsaskaņo, taču atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 313 dzīvokļa īpašniekam rakstiski jāinformē mūsu iestāde par jaunajiem logiem.

Nesošās sienas – tas ir nopietni

– Kā rīkoties, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas nojaukt nesošo sienu?

– Tas jau būs nosacītās trešās sarežģītības pakāpes remonts. Dzīvokļa kapitālais remonts no vienkāršotas renovācijas atšķiras ar to, ka darbu gaitā tiek mainītas, uzlabotas vai nostiprinātas nesošās konstrukcijas. Tādu rekonstrukciju drīkst veikt tikai atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem. Dzīvokļa īpašniekam jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums, jāpasūta būvprojekts, jāsaņem no mums būvatļauja un pēc darbu pabeigšanas atjaunotais dzīvoklis jānodod ekspluatācijā.

– Domāju, ka dzīvokļu īpašnieki lielākoties paredz vienkāršotu remontu ar nenesošo sienu pārvietošanu. Tas nozīmē, ka viņiem…

– …būs vajadzīga tikai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte.

Bez arhitekta neiztikt

– Kā minēto karti var dabūt?

– Dzīvokļa īpašniekam jāatnes uz mūsu klientu apkalpošanas centru Amatu ielā 4 aizpildīta vienkāršotas renovācijas karte trijos eksemplāros. Tādas kartes pēc klientu pasūtījuma aizpilda un paraksta sertificēti arhitekti.

– Pats dzīvokļa īpašnieks nevar karti aizpildīt?

– Nē, jo tikai arhitekts ir tas speciālists, kurš spēj atbildēt par projekta saturu. Tipisks piemērs: cilvēki vēlas nojaukt sienu starp tualeti un vannas istabu vai dzīvojamo istabu apvienot ar virtuvi. Tikai arhitekts zina, vai nojaucamā siena ir nesošā. Ja tā nav nesošā, pietiek ar vienkāršotas renovācijas karti, ja ir nesošā, tad vajadzīga būvatļauja. Dzīvokļa īpašniekam tādas lietas nav obligāti jāzina, tāpēc arī karti viņš parakstīt nedrīkst.

– Cik varētu maksāt kartes aizpildīšana?

– Cena ir atkarīga no darbu apjoma, uzdevuma veida. Bet vienkāršotas renovācijas gadījumā runa būs par simtiem latu.

Kāpēc cilvēki izdara pārkāpumus?

– Cik ātri Būvvalde izskata iesniegumus un izsniedz vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes?

– Iesniegumu izskatām desmit darbdienu laikā.

– Kāpēc dzīvokļu īpašnieki tik reti iet likumā noteikto ceļu un dzīvoklī paredzētos remontdarbus nesaskaņo ar Būvvaldi?

– Jūs kļūdāties, vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas apliecinājuma kartes mēs izsniedzam bieži. Pirms dažiem gadiem izsniedzām aptuveni 220 atļauju mēnesī, 2013. gadā gan mazāk – 148 atļaujas mēnesī. Bet vēl taču ir pilnas renovācijas projekti ar nesošo konstrukciju pārvietošanu, un tādus katru mēnesi saskaņojam no desmit līdz divdesmit.

– Cik daudz dzīvokļu īpašnieku, pēc jūsu vērtējuma, remontē savu īpašumu bez vajadzīgās atļaujas?

– Tādu datu mums nav. Pārbaudīt visus mājokļus Būvvaldei nebūtu pa spēkam, īpašnieki mūs gluži vienkārši nelaistu iekšā. Bet patvaļīga būvniecība Rīgā notiek, tādu gadījumu ir daudz. Reizēm cilvēki gluži vienkārši nevar saņemt vajadzīgos dokumentus. Tā notiek, ja māja ir sadalīta nevis atsevišķos dzīvokļa īpašumos, bet gan domājamās daļās. Tādā gadījumā iedzīvotājiem, kas iecerējuši pārvietot sienas, darbi jāsaskaņo ar VISIEM mājas īpašniekiem. Tad nu esiet tik laipni un brauciet uz Ameriku meklēt 1. dzīvokļa īpašnieku un pēc tam uz Izraēlu tikties ar 7. dzīvokļa saimnieku. Tas gluži vienkārši nav iespējams, tāpēc cilvēki remontu veic patvaļīgi.

– Bet lielākoties nelikumīgu būvdarbu iemesls ir daudz vienkāršāks – cilvēki cenšas ietaupīt uz projekta izstrādes un saskaņošanas rēķina.

– Piekrītu. Piedevām vēl dzīvokļu īpašnieki it bieži vispār nezina, ka sienas pārvietošana ir jāsaskaņo. Būvvaldei būtu jāstrādā ar iedzīvotājiem, jāmāca atbildīgāk apieties ar īpašumu.

– Vai Būvvalde saņem sūdzības par patvaļīgu būvniecību?

– Tieši pie mums nonāk iedzīvotāju iesniegumi par kaimiņos remonta gaitā pieļautajiem pārkāpumiem. Pagājušajā gadā katru mēnesi saņēmām 40–50 sūdzību saistībā ar remonta darbiem dzīvokļos, pavisam izskatījām 2000 signālu par nelikumīgu būvniecību.

Būvinspekcija: kā iekļūt aizslēgtā dzīvoklī?

– Kā jūs reaģējat uz iedzīvotāju iesniegumiem?

– Būvinspektors dodas pārbaudīt, vai norādītajā dzīvoklī tiešām tiek veikts remonts un kā noris darbi, – paskaidroja Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks Jānis Palamarčuks.

– Ko dara būvinspektors, ja dzīvokļa īpašnieks neatver durvis?

– Tā gadās, un līdz šim tā bijusi nopietna problēma. Vispirms būvinspektors rakstiski informē dzīvokļa īpašnieku un divas reizes cenšas iekļūt dzīvoklī. Kas tālāk? Mēs vērsāmies ministrijā pēc skaidrojumiem un ieteikumiem, kā inspektoriem iekļūt aizslēgtos dzīvokļos. Nekādu atbalstu un skaidrojumus nesaņēmām, un tas mūs pamudināja meklēt savu problēmas risinājumu.

– Ko jūs izdomājāt?

– Tagad sūtām dokumentus uz tiesu, sagaidām pozitīvu lēmumu un iekļūstam dzīvoklī ar tiesu izpildītāja vai policijas palīdzību. Vienīgā bēda, ka tas prasa daudz laika, tāpēc nevaram apsolīt kaimiņu dzīvokļu īpašniekiem, ka problemātisko mājokli apsekosim pēc vienas vai divām dienām.

– Vai tas var notikt pēc gada?

– Nē, pēc pāris mēnešiem.

– Vai bieži nākas aicināt talkā tiesu izpildītājus?

– Mēs tikai nesen sākām praktizēt šādu paņēmienu un pagaidām tiesu izpildītāju palīdzību esam izmantojuši tikai atsevišķos gadījumos. Bet es jau nesaku, ka Būvinspekcijas darbiniekus vispār neielaiž dzīvokļos. Nē, Latvijā viss nav nemaz tik slikti! Ir tikai atsevišķi indivīdi, kas atļaujas konfliktēt. Saskaņā ar Civillikumu viņiem patiešām ir tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kamēr tiesa nav lēmusi citādi.

– Kādi ir būvinspektora pienākumi, ierodoties pārbaudīt sūdzību par nelikumīgu remontu dzīvoklī?

– Mēs pārbaudām dzīvokļa plānojuma atbilstību projektam vai inventarizācijas plānam, pēc tam sagatavojam atzinumu par atklātajiem faktiem, norādām vainīgo personu, saucam to pie administratīvās atbildības un uzdodam likvidēt nelikumīgas būvniecības sekas.

Sodi nav lieli

– Vai Būvvalde var uzlikt naudas sodu dzīvokļa īpašniekam, kurš nelikumīgi veicis dzīvokļa remontu?

– Pamatojoties uz mūsu protokolu, tādu lēmumu pieņem Rīgas domes Administratīvā komisija, – pastāstīja Inguss Vircavs. – Fiziskām personām var tikt piemērots naudas sods no 71 līdz 711 eiro, juridiskām – no 284 līdz 4268 eiro apmērā.

– Jā, naudas sodi Latvijā patiesi nav lieli.

– Taču ar naudas sodu vien vainīgās personas sodīšana neaprobežojas. Būvvalde pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu.

– Ko tas nozīmē?

– Paskaidrošu ar piemēru. Ja mēs esam pieķēruši dzīvokļa īpašnieku sienas patvaļīgas nojaukšanas brīdī, darbs tiek apstādināts. Ja īpašnieks ir paspējis sienu nojaukt, iespējami divi varianti. Ja mājas konstrukcija pieļauj sienas nojaukšanu, dzīvokļa īpašniekam uzliek par pienākumu vērsties pie arhitekta, izstrādāt renovācijas karti un saskaņot to ar Būvvaldi. Vienīgā atšķirība no likumīgas renovācijas gaitas ir tā, ka dzīvokļa īpašnieks renovācijas karti saskaņo pēc darba pabeigšanas un naudas soda samaksāšanas.

„Bet sienu palūgsim nolikt vietā!”

– Kas notiek, ja sienu nedrīkstēja nojaukt?

– Ja cilvēks ir patvaļīgi mainījis plānojumu un tas apdraud mājas konstrukcijas, kā arī tad, ja, būdams viens no mājas īpašniekiem, viņš darbus nav saskaņojis ar kaimiņiem un nevar to izdarīt pēc remonta pabeigšanas, Būvvalde uzliek īpašniekam par pienākumu atjaunot konstrukcijas.

– Īpašnieki tādam lēmumam pakļaujas?

– Mums ir tiesības likt lietā piespiedu līdzekļus. Ja cilvēks norādītajā laikā nav izpildījis mūsu prasības, mēs to fiksējam protokolā, pieprasām paskaidrojumu un pieņemam lēmumu par tā dēvēto piespiedu līdzekļu piemērošanu. Iesākumā no cilvēka tiek piedzīta neliela summa, daži desmiti latu.

– Un ja tas nelīdz?

– Mums ir tiesības kaut katru nedēļu pārbaudīt dzīvokli un piemērot jaunus naudas sodus, turklāt summa pastāvīgi palielināsies. Nelaime tā, ka Būvinspekcijas darbības ir pakļautas Administratīvā procesa likumam un var tikt apstrīdētas. Ņemot vērā mūsu tiesu pārslogotību, reizēm parāda piedzīšanas process ilgst gadiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai vainīgie saprastu, ka lētāk un vienkāršāk ir atjaunot komunikācijas nekā maksāt „piespiedu līdzekļus”.

Kam jābalsta griesti?

– Labi, jūs gadiem tiesājaties ar patvaļīgiem pārbūvētājiem, bet pārbūvētāju kaimiņi tai pašā laikā ar satraukumu vēro, ka plaisas griestos kļūst aizvien platākas, un baidās, ka pārsegumi var gluži vienkārši iebrukt. Vai tā drīkst būt?

– Mēs nevaram ar krūtīm mesties uz ambrazūras un ar pleciem balstīt griestus. Par ēkas saglabāšanu un drošību atbildīgi ir tās īpašnieki vai līdzīpašnieki dzīvokļu īpašnieku personā. Ja kaut kāda iemesla dēļ pārsegumos parādās plaisas un ir manāmi konstrukciju bojājumi, dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta ēkas tehniskā apsekošana, ko veic sertificēti būvinženieri.

– Ko tāda apsekošana var dot?

– Būvinženieris noteiks plaisu rašanās cēloni. Ja cēlonis ir nelikumīgi būvdarbi, cietušajiem iedzīvotājiem jāsniedz tiesā prasība pret kaimiņiem, kuri pārkāpuši noteikumus, un civiltiesiskā kārtībā jāpieprasa zaudējumu atlīdzināšana un defektu novēršana.

– Ja man ir šaubas par remonta likumību augšējā dzīvoklī, vai varu prasīt, lai kaimiņš uzrāda darbu saskaņošanas dokumentus?

– Prasīt jau varat, bet kaimiņam ir tiesības šos dokumentus nerādīt. Precīzāku informāciju iespējams saņemt no mājas pārvaldnieka vai nepastarpināti Rīgas pilsētas būvvaldē.

Ar plaisām – uz tiesu

– Vai eksistē kādas fiziskas pazīmes, kas liecina, ka kādā no mājas dzīvokļiem tiek veikti bīstami remonta darbi?

– Ja koplietošanas telpās vai dzīvokļos parādījušās svaigas plaisas, tas var būt iegansts, lai vērstos Būvvaldē pēc informācijas. Bet atcerieties, ka plaisas var rasties arī saskaņota remonta gaitā, piemēram, nepareizi izraudzītas renovācijas metodikas dēļ. Šādā gadījumā cietušā dzīvokļa īpašniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopībai (ja cietis kopīpašums) tāpat jāvēršas pie sertificēta būvinženiera, lai tas veiktu tehnisko apsekošanu un noteiktu plaisu rašanās cēloni. Ja izrādīsies, ka plaisas radījis nekvalitatīvs remonts kādā atsevišķā dzīvoklī, cietušie var civiltiesiskā kārtībā pieprasīt no vainīgā zaudējumu atlīdzināšanu.

– Kam jāuzmana, vai koplietošanas telpās nav parādījušās plaisas?

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 teikts, ka pārvaldniekam reizi gadā jānodrošina mājas tehniskā apsekošana. Tās laikā tiek fiksēta jaunu plaisu vai citu bojājumu parādīšanās.

Sūdzības par caurulēm arī pieņem

– Mūsu lasītāji nereti ziņo par kaimiņiem, kuri remonta gaitā pārvietojuši komunikācijas un tādējādi nodarījuši kaitējumu visai mājai. Piemēram, vienā gadījumā jaunie dzīvokļa īpašnieki bija pārvietojuši vannu, kā rezultātā apakšējiem kaimiņiem nosprostojās ūdens notece kanalizācijā. Noteikumu pārkāpēji noslēdz ventilāciju, un visa māja paliek bez svaiga gaisa pieplūdes, bez projekta uzliek jaunus apkures radiatorus ar termoregulatoriem un laiku pa laikam noslēdz siltumu visā stāvvadā. Vai Būvvalde izskata arī tādas sūdzības?

– Jā, cietušajiem ir jāvēršas Būvvaldē. Mēs veiksim pārbaudi un noteiksim nelaimes cēloni. Arī jebkurai iekšējo inženierkomunikāciju pārbūvei nepieciešama renovācijas apliecinājuma karte, tikai šo karti saskaņo nevis ar Būvvaldi, bet gan ar namu pārvaldi, tāpēc iedzīvotājiem vispirmām kārtām jāvēršas pie pārvaldnieka un jānoskaidro, vai attiecīgā dzīvokļa īpašnieks ir saņēmis atļauju pārvietot caurules. Ja jautājums nav saskaņots, nākamais solis ir sūdzība Būvvaldei.

– Ko jūs darāt, lai aizsargātu iedzīvotājus?

– Apskatījuši vainīgo dzīvokli, mēs sastādīsim administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīsim to Rīgas domes Administratīvajai komisijai. Bet ar to arī mūsu darbs beigsies, jo mums nav tiesību pieņemt lēmumu par komunikāciju atjaunošanu. To iedzīvotāji no vainīgās personas var prasīt tiesas ceļā.

Raksts ir paņemts no Darīsim kopā!

Par mājdzīvniekiem

Dzīvnieka turēšana mājoklī uzliek tā īpašniekam daudz pienākumu, piemēram, dzīvnieks ir atbilstoši jābaro, jārūpējas par tā veselību un labturību.
Šis raksts skaidro, kādi mājdzīvnieka turēšanas pienākumi un atbildība par to paredzēta normatīvajos aktos.

Mājdzīvnieka īpašnieka pienākumi ir noteikti gan Dzīvnieku aizsardzības likumā, gan Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Iegādājoties mājdzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks uzņemas atbildību par tā labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina dzīvnieka meklēšanu un letālās situācijās -apbedīšanu.

Normatīvajos aktos minētie pienākumi attiecas arī uz personu, kurai dzīvnieka īpašnieks uzticējis savu mīluli vai kura valdījumā dzīvnieks nokļuvis citādā veidā. Tātad tad, ja draugi sava ceļojuma laikā būs jums uzticējuši savu mīluli un ar to kas atgadīsies, par dzīvnieku atbildīgā persona tobrīd būsiet jūs, nevis dzīvnieka saimnieks.

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi – labturība

Mājdzīvnieka īpašnieka pienākumos ietilpst rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai un nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām (dzīvnieku uzvedības) vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradinātības pakāpi. Situācijā, ja īpašnieks nodod mājdzīvnieku trešajai personai, īpašnieka pienākums ir sniegt informāciju par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām.

Mājdzīvnieka īpašniekam, ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, jānodrošina dzīvniekam fiziskā aktivitāte, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, – pietiekama turēšanas platība.

Iepriekš minētie normatīvie akti arī paredz, ko mājdzīvnieka īpašnieks nedrīkst darīt.

Mājdzīvnieka īpašnieks nav tiesīgs:

izmitināt mājas dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas;
radīt antisanitārus apstākļus un turēt mājdzīvnieku tajos;
radīt mājas dzīvniekam sāpes un ciešanas;
lietot mājdzīvnieka apzīmēšanai līdzekļus, kas kaitē tā veselībai.

Attiecībā uz mājdzīvnieka veselību papildus ir jāievēro, ka mājdzīvnieka īpašnieka pienākums ir nodrošināt dzīvnieka regulāru vakcinēšanu.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere skaidro, ka mājdzīvnieki – suņi, kaķi, mājas seski, ja tie tiek vesti pastaigās vai uzturas ārpus telpām – ir obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu. Bet vakcinācija pret citām slimībām ir dzīvnieka īpašnieka brīva izvēle, kuru viņš izdara, konsultējoties ar veterinārārstu.

“Pienākumi attiecas arī uz personu, kurai dzīvnieka īpašnieks mīluli uzticējis.”

Mājdzīvnieka īpašnieks drīkst dzīvniekus pavairot, nekaitējot tā veselībai un atbilstoši tā etoloģijai. Mājdzīvnieka īpašnieks nav tiesīgs izmantot vairošanai slimus mājdzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Aizliegts ir izmantot vairošanai mājdzīvnieku, ja tas apdraud šī dzīvnieka veselību. Nedrīkst pieļaut arī nekontrolētu dzīvnieka vairošanos.

Ja mājdzīvnieka īpašnieks pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājdzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, viņam septiņu darbdienu laikā rakstiski par to ir jāinformē PVD teritoriālā struktūrvienība, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājdzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru.

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi, mājdzīvniekam atrodoties ārpus telpām

Mājdzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar mājdzīvnieku atrasties ārpus savas mājas teritorijas, taču ir jāņem vērā šādi apstākļi:

dzīvnieks nedrīkst traucēt sabiedrību un radīt draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;
dzīvnieks nedrīkst radīt draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

Tāpat apdzīvotu vietu teritorijā dzīvnieka īpašnieka pienākums ir savākt sava mājdzīvnieka ekskrementus, kā arī uzticēt mājdzīvnieka vešanu ārpus mājas teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājdzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

“Dzīvnieku īpašniekiem ir jāapzīmē savs sterilizētais kaķis, lai dzīvnieku ķērāji nesagūstītu kaķi kā klaiņojošu.”

Ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā, dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu. Kādēļ tas ir svarīgi, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga.

“Par klaiņojošiem dzīvniekiem nav uzskatāmi sterilizēti kaķi, kas uzturas pilsētās un lauku apdzīvotās vietās dzīvojamo māju tuvumā. Arī dzīvnieku īpašniekiem ir jāapzīmē savs sterilizētais kaķis, lai dzīvnieku ķērāji nesagūstītu to kā klaiņojošu. Šī norma attiecināma tikai uz kaķiem, jo tikai šie mājas (istabas) dzīvnieki attiecīgajās teritorijās drīkst atrasties bez īpašnieka pastāvīgas uzraudzības,” informē I.Kronenberga.

Ar sterilizēta kaķa apzīmēšanu saprotama kaķim aplikta kaklasiksna, ar vai bez norādes uz dzīvnieka īpašnieka kontaktinformāciju.

Dzīvnieks nedrīkst traucēt apkārtējos

Mājdzīvnieka īpašnieka pienākumos ietilpst arī rūpēties par to, lai viņa mīlulis netraucētu citus sabiedrības locekļus. Tāpat dzīvnieka īpašnieka pienākums ir:

rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
nodrošināt, lai mājdzīvnieks (tā smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.

Dzīvnieks transportlīdzeklī

Dzīvnieku pārvadāšanas kārtību sabiedriskajā transportlīdzeklī nosaka Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumi Nr.599“Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”. Šo noteikumu 74.punkts paredz, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī ir atļauts pārvadāt suņus, kaķus, dekoratīvos putnus, mājputnu vai dekoratīvo dzīvnieku mazuļus un citus mājdzīvniekus. Taču Satiksmes ministrijas pārstāve informē: “Pasažierim, kurš pārvadā dzīvnieku sabiedriskajā transportā, ir jārūpējas, lai dzīvnieks netraucētu citus pasažierus.”

Viņa norāda, ka papildus minētajām Ministru kabineta normām dzīvnieku pārvadāšanas kārtību reglamentē arī Ministru kabineta 2013.gada 18.jūnija noteikumi Nr.322 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, kuru 7.punks noteic, ka, pārvadājot mājdzīvniekus sabiedriskajā transportlīdzeklī,

sunim uzliek uzpurni, suni tur pavadā vai ievieto piemērotā somā, konteinerā vai būrī;
citus mājdzīvniekus ievieto piemērotās somās, konteineros vai būros.

Tātad klēpī turēt savu suni, kaķi vai kāmīti, braucot sabiedriskajā transportā, nevarēs – tas ir stress gan dzīvniekam, gan saimniekam, gan pārējiem pasažieriem. Par dzīvnieka pārvadāšanu sabiedriskajā transportā maksā kā par vienu bagāžas vienību. Šo maksu nosaka pārvadātājs. Piemēram, “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļos ir jāmaksā, ja pārvietojas ar suni, kurš ir pavadā. Ja dzīvnieks atrodas būrī vai somā, par tā vešanu nav jāmaksā.

Sods par pārkāpumu

Dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par savu mājdzīvnieku un uzņemties atbildību arī par tā rīcību. Ja dzīvnieka īpašnieks pret sev noteiktajiem pienākumiem izturas vieglprātīgi vai tos ignorē, jārēķinās ar to, ka dzīvnieks tiks atsavināts, nodots dzīvnieku patversmei vai nonāvēts.

Rīgas pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane informē, ka dzīvnieku labturības prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī valsts un pašvaldības policija. Dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt minētajos noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par pārkāpumiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 106.-106.1pants noteic sodu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu.
Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve norāda, ka pašvaldības policija, konstatējot administratīvo pārkāpumu, uzsāk lietvedību un sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, savukārt gadījumus, kad dzīvnieks kādai personai nodarījis vidēji smagus vai smagus miesas bojājumus, izvērtē Valsts policija.

“Par dzīvnieka pārvadāšanu sabiedriskajā transportā maksā kā par vienu bagāžas vienību.”

I.Tīmane informē, ka Rīgas pašvaldības policija 2013.gadā laika posmā līdz 2.septembrim par dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanu pie atbildības ir saukusi dzīvnieku īpašniekus 270 gadījumos.

Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu – 215 reizes.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uz likšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums – 32 reizes.
Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu – 1 reizi.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu – 1 reizi.
Par dzīvnieku slēpšanu no PVD inspektora, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā – 19 reizes.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – 2 reizes.

ESENCE

Dzīvnieka īpašnieka pienākumi:

uzņemties atbildību par mājdzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu;
nodrošināt veterinārmedicīnisko palīdzību;
uzmanīt dzīvnieku, kad tas atrodas ārpus mājokļa;
ievērot, lai dzīvnieks netraucē apkārtējos iedzīvotājus;
ievērot noteikumus par dzīvnieka pārvadāšanu sabiedriskajā transportā;
nepieļauj klaiņošanu;
nodrošināt dzīvnieka apbedīšanu.

Raksts ir paņemts no LVportāls

Kļūt par mājas saimnieku

Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pārņemt māju no pašvaldības. Bet kas būs tālāk?

Likums uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem pārņemt mājas savā valdījumā, bet daudzi par to neko pat nav dzirdējuši, lai gan privatizācijas process pamatos jau pabeigts. Kādu labumu mums dod mājas pārņemšana? Kur vajadzētu vērsties, lai izpildītu likuma prasību? Ko zaudē cilvēki, kas mājokli nav pārņēmuši savā valdījumā? Saskaņā ar mūsu likumiem īpašnieku nepārņemtās mājas nav pilnīgi patstāvīgas. Tām jāpakļaujas pārvaldnieka lēmumiem. Minētos jautājumus uzdevām Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistam Ērikam Vītolam.

Likums ir, virzības nav

– Kas par dzīvojamo māju pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku valdījumā teikts Privatizācijas likumā?

– Likuma 51. pants nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par mājas privatizācijas uzsākšanu, jānotur kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai noslēgtu savstarpēju līgumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Īpašnieki var izvēlēties vienu no divām mājas pārvaldīšanas formām – nodibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību (vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, tā saukto DzĪK), vai arī nodot pārvaldīšanas tiesības ar savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Taču kopš 2004. gada, kad šis nosacījums tika pieņemts, lieta ir virzījusies ļoti lēni. No aptuveni 6000 mājām, kas tobrīd bija Rīgas pašvaldības bilancē, desmit gados īpašnieki pārņēmuši ap 2000, turklāt aptuveni 1300 no tām ir nelielas mājas – ar četriem pieciem dzīvokļiem. Izskaidrojuma tam gaužām vienkāršs – tādu māju iemītniekiem ir vieglāk savstarpēji vienoties. Tajās izveidotās sabiedrības sekmīgi strādā. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, tad iedzīvotāji pārņēmuši tikai 500 tādu „skudrupūžņu”.

– Kāda ir tendence? Vai cilvēki sāk mosties?

– Dīvaini, bet pēdējā gada laikā māju pārņemšanas procesā vērojama lejupslīde. Tā 2012. gadā pārņemtas tikai 44 daudzdzīvokļu mājas. Viennozīmīgi nevaru atbildēt uz jautājumu, vai tas ir labi vai slikti. Ja man to būtu vaicājuši pirms trim četriem gadiem, būtu teicis, ka slikti. Bet tagad situācija ir citāda: parādi, bankās ieķīlāti dzīvokļi, iedzīvotāji, kas kļūst par parādnieku ķīlniekiem – tās visas ir šā brīža reālijas.

Mūsu smagā parādu nasta

– Vispirmām kārtām lejupslīde saistīta ar ekonomisko situāciju, – turpina Ēriks Vītols. – Daudzus dzīvokļu īpašniekus apstādinājis parādu pieaugums par siltumu.

– Kāda tam ir nozīme?

– Pēc mājas pārņemšanas dzīvokļu īpašniekiem jāizlemj, kā dzīvot tālāk. Viņi iegūst tiesības patstāvīgi pārvaldīt savu māju vai arī uzdot to profesionālam namu pārvaldītājam. Ja viņi nolemj darboties patstāvīgi, parādu jautājums ir ļoti svarīgs. Pieņemsim, ka 60 dzīvokļu mājai ir triju četru tūkstošu latu parāds, ar ko nevienu vairs nevar pārsteigt. Bet, pārņemot mājas pārvaldīšanu, dzīvokļu īpašnieku biedrībai savā vārdā no jauna jānoslēdz līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem – uzņēmumiem Rīgas siltums, Rīgas ūdens, Latvenergo, Latvijas gāze, taču jebkurš pakalpojumu sniedzējs, parakstot līgumu, pieprasīs parādu samaksas garantijas. Tā sacīt, jūsu mājai ir četru tūkstošu latu parāds, esiet tik laipni un samaksājiet, citādi paliksiet bez siltuma un ūdens. Jaunajam pārvaldniekam nav uzkrājumu. Kā atrisināt šo jautājumu? Vienīgais risinājums – dzīvokļu īpašnieki ir ar mieru maksāt vairāk par apsaimniekošanu, lai dzēstu dažu dzīvokļu parādu.

– Tad jau iznāk, ka iedzīvotāji patstāvīgi var pārvaldīt tikai tādu māju, kurai pārņemšanas brīdī nav finansiālu problēmu…

– Māju bez parādiem šobrīd nav. Manuprāt, situācija ir ideāla, ja mājai ir minimāls parāds, kā, piemēram, namam Alauksta ielā 16, kurš komunālo pakalpojumu sniedzējiem palicis parādā tikai 500 latu. Bet tādi gadījumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Tā kā 60–70% no kopējiem maksājumiem veido maksa par siltumu, cilvēki galvenokārt ir parādā uzņēmumam Rīgas siltums.

Lielajām mājām grūti sākt patstāvīgu dzīvi, cita lieta – nelielās mājas, kur nav vairāk par sešiem līdz astoņiem dzīvokļiem. Tur iedzīvotāji beidzot ir sapratuši, ka neviens cits māju nepārvaldīs un neapsaimniekos labāk un lētāk un ka viņu privātīpašumā neviens neko neieguldīs.

– Ko darīt ar parādiem apkrauto lielo māju īpašniekiem, ja tie vēlas pārņemt māju, lai iegūtu lielāku patstāvību?

– Pārņemot māju, iedzīvotāji tiešām iegūst lielāku brīvību. Mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu viņi var uzticēt pašvaldības vai privātai namu pārvaldei, un tādā gadījumā cīņa ar parādniekiem un attiecību sakārtošana ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem būs īpašnieku nolīgtā pārvaldnieka uzdevums. Tikai jāsaprot, ka neviens pārvaldnieks savu naudu mājas iedzīvotāju vietā nemaksās.

Process ieildzis

– Kur var uzzināt, ka privatizācijas process mājā ir tiktāl, ka laiks pievērsties īpašuma pārņemšanai?

– To var uzzināt mūsu departamentā vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā. Bet tādu māju, kas nav nodotas pilnīgai privatizācijai, Rīgā palicis ļoti maz – 100 līdz 200, ne vairāk. Aizkavēšanās lielākoties ir saistīta ar tiesāšanos par zemes īpašumtiesībām vai mantojuma lietām.

– No kura brīža tiek rēķināti mājas pārņemšanai atvēlētie seši mēneši?

– No brīža, kad saņemts paziņojums par to, ka māja nodota pilnīgai privatizācijai. Taču sanācis tā, ka šiem sešiem mēnešiem ļaudis īpašu uzmanību nepievērš. Jā, likumā tā ir ierakstīts, bet par termiņa neievērošanu nekādas sankcijas nav paredzētas.

– Tātad tas nav nekas briesmīgs, ja pārņemšana aizkavējas un ilgst septiņus mēnešus?

– Patiesībā viss jau ir aizkavējies par astoņiem deviņiem… gadiem.

Labums ir!

– Bet kaut kāds labums no māju pārņemšanas pašu pārvaldīšanā tomēr ir?

– Vispirmām kārtām izdevīgi ir tas, ka lētāk iespējams veikt remontdarbus. Valdījumā pārņemtas mājas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības patstāvīgi izraudzīties būvfirmas. Tur, kur namu pārvaldei jārīko iepirkuma konkurss, ne vienmēr dodot priekšroku lētākajiem piedāvājumiem, iedzīvotāji var gluži vienkārši veikt cenu aptauju un izvēlēties jebkuru izpildītāju. Tas ļauj ietaupīt ne mazums līdzekļu. Vēlos piebilst, ka pēdējā laikā tāda ekonomija ir pieejama arī valdījumā nepārņemto māju iedzīvotājiem, ja lēmums par remontu tiek pieņemts kopsapulcē. Piemēram, cilvēki vēlas uzlikt mājai jaunu jumtu nevis par 15 tūkstošiem latu, bet gan par 10 tūkstošiem un jau atraduši piemērotus jumta licējus. Lēmums tiek apstiprināts ar kopsapulces balsojumu, namu pārvalde par remontu samaksā no mājas kopējiem uzkrājumiem un pieņem darbu pēc vispārējiem noteikumiem.

Pārņemot māju savā valdījumā, dzīvokļu īpašnieki var ietaupīt uz administratīvo izdevumu rēķina. Tas iespējams tā, ka viņi izvēlas lētāku pārvaldnieku vai arī nolemj paši patstāvīgi pārvaldīt māju.

– Vai dzīvokļu īpašnieku kopība pēc mājas pārņemšanas iegūst vēl kādas papildu tiesības?

– Cilvēki iegūst plašākas iespējas ietekmēt savu dzīvi, pašiem pieņemt lēmumus.

Vajadzīgs līderis un spēja vienoties

– Ar ko sākas mājas pārņemšanas process?

– Vispirms jau mājā parādās ar iniciatīvu apveltīts cilvēks, līderis. Nevis vienkārši zinošs cilvēks, bet organizators un praktiķis. Zināšanas pašas par sevi neko nedod, ja tu nespēj pārliecināt līdzcilvēkus par konkrētas rīcības nepieciešamību. Ar iedzīvotāju iniciatīvas grupas atbalstu, kuri aprēķinājuši visus tāda pasākuma plusus un mīnusus, līderis sāk darbu ar kaimiņiem. Nākamais solis ieceres īstenošanā būs dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku kopsapulce. Nosacījums, ko dažkārt piemirst: uz kopsapulci jāuzaicina simtprocentīgi visi dzīvokļu īpašnieki. Pirmajā sapulcē iedzīvotāji pieņem vispārīgu lēmumu par mājas pārņemšanu, apstiprina dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtus vai ievēl pilnvaroto personu.

– Ko tad, ja uz sapulci neierodas vajadzīgais skaits dzīvokļu īpašnieku?

– Likums paredz iespēju lēmumu pieņemt dzīvokļu īpašnieku aptaujas veidā. Mājās, kur ir simt un vairāk dzīvokļu, patiešām ir grūti sapulcināt par 50 procentiem vairāk īpašnieku, kuri teiks „jā”. Jebkurā gadījumā lēmums jānoformē ar protokolu.

– Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka mājas pārņemšanai jādibina dzīvokļu īpašnieku sabiedrība.

– Viss ir atkarīgs no mājas lieluma. Ja tajā ir tikai daži dzīvokļi, sabiedrību var arī nedibināt, tā vietā dzīvokļu īpašnieki var noslēgt savstarpēju līgumu, kurā norādīti nosacījumi, ar kādiem īpašnieki uzņemas uzturēt māju. Dzīvokļu īpašnieki ievēl vienu pilnvaroto pārstāvi, kurš risina mājas pārvaldīšanas jautājumus, tai skaitā viņu vārdā slēdz līgumus ar namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu (ja pieņemts lēmums pārvaldīšanu uzticēt profesionāļiem) un komunālajiem dienestiem.

Reizēm, lai vienotos, ar vienu sapulci vien nepietiek. Zinu māju, kur dzīvokļu īpašnieki pulcējās piecas reizes. Daudz atkarīgs no tā, cik labi mājas iemītnieki pazīst cits citu. Pozitīvs paraugs ir mājas, kas būvētas viena uzņēmuma darbiniekiem, kā renovētā māja Celmu ielā 5. Tur cilvēki jau ir seni paziņas.

Ieteicams konsultēties

– Pieņemsim, ka sapulce notikusi, lēmums pieņemts. Kas tālāk jādara?

– Laipni lūdzam pie mums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. Bet vēl prātīgāk būtu pie mums iegriezties jau agrāk, idejas rašanās stadijā. Labi būtu mēnesi pirms sapulces. Piemēram, iepriekš nepieciešams precizēt visus datus par dzīvokļu īpašniekiem. Uz sapulci jau nevar aiziet kurš katrs, tajā jāpiedalās vai nu pašam dzīvokļa īpašniekam, vai arī viņa pilnvarotai personai. Vai arī šāda situācija: jūs esat veikuši plašus priekšdarbus, sasaukuši sapulci, pieņēmuši vajadzīgo lēmumu, bet neesat pareizi noformējuši protokolu. Šķietams sīkums, bet viss jāsāk no gala, jāzaudē laiks. Vēl arī jāzina, kā rīkoties kopsapulcē, ja mājā palikuši neprivatizēti vai zemesgrāmatā neierakstīti dzīvokļi. Ir daudz dažādu nianšu, kas jāzina. Tāpēc, lai viss izdotos jau pirmajā reizē, nāciet konsultēties pie mums Brīvības ielā 49/53, 512. kabinetā, vai zvaniet pa tālruni 67037221. Informāciju var iegūt arī mājas lapā www.mvd.riga.lv.

– Kur jāiesniedz pieteikums par mājas pārņemšanu?

– Dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai pieteikums par dzīvojamās mājas pārņemšanu jāiesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. Pieteikumam jāpievieno:

1. Ja dzīvojamā māja tiek nodota dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai:

a) sabiedrības statūtu kopija;

b) Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības kopija;

c) kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu;

d) lēmuma kopija par sabiedrības dibināšanu un izraksts no sabiedrības biedru reģistra;

e) pilnvaru kopijas par to personu pārstāvības tiesībām, kuras kopsapulcē pārstāv dzīvokļu īpašniekus;

f) dokumenti par visu dzīvokļu īpašnieku uzaicināšanu uz kopsapulci un par uzaicināšanu balsot, pieņemot lēmumu bez kopsapulces sasaukšanas (dzīvokļu īpašnieku un/vai ģimenes locekļu saraksts ar viņu parakstiem par uzaicinājuma saņemšanu vai pasta paziņojums par sūtījuma nosūtīšanu).

2. Ja dzīvojamā māja tiek nodota pilnvarotajai personai:

a) dzīvokļu īpašnieku savstarpējā līguma par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu kopija;

b) kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un protokols par balsošanas rezultātiem, ja dzīvokļu īpašnieku lēmums pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci;

c) pilnvarojuma dokumenti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanai, ja tas nav noteikts (a) punktā minētajā līgumā vai (b) punktā noteiktajā kopsapulces protokolā;

d) dokumenti par visu dzīvokļu īpašnieku uzaicināšanu uz kopsapulci un par uzaicināšanu balsot, pieņemot lēmumu bez kopsapulces sasaukšanas (dzīvokļu īpašnieku un/vai ģimenes locekļu saraksts ar viņu parakstiem par uzaicinājuma saņemšanu vai pasta paziņojums par sūtījuma nosūtīšanu);

e) pilnvaru kopijas par to personu pārstāvības tiesībām, kuras kopsapulcē pārstāv dzīvokļu īpašniekus.

Izdevumi – minimāli

– Ar kādiem tēriņiem jārēķinās iedzīvotājiem mājas pārņemšanas procesā?

– Konsultācijas pie mums ir bez maksas. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības reģistrācija Uzņēmumu reģistrā maksās astoņus latus. Jārēķinās arī ar kancelejas (uzaicinājumu uz kopsapulci izdrukāšana) un pasta (teiksim, ierakstītas vēstules Latvijā nedzīvojošajiem dzīvokļu īpašniekiem) izdevumiem. Iespējams, nāksies noīrēt telpu sapulcei, ja cilvēki nevēlēsies pulcēties mājas kāpņu telpā vai neatradīsies cita bez maksas izmantojama telpa.

– Dokumenti nodoti. Cik ātri viss norisināsies tālāk?

– Ja visi dokumenti iesniegti pašvaldībā, saskaņā ar likumu pienākas divi mēneši to pārbaudei. Jānosūta pieprasījums uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks par mājas finansiālo stāvokli, vēl viens pieprasījums Rīgas domes Privatizācijas komisijai. Pēc nepieciešamo ziņu saņemšanas divu triju nedēļu laikā mēs nosūtām pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamentam, kur juristi pārbauda, vai viss atbilst likumam. Tālāk dokumentu pakete tiek nodota domes Juridiskajai pārvaldei. Un tad jau pēc Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojuma izdošanas Īpašuma departaments 10 dienu laikā sagatavo aktu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai pilnvarotajai personai.

– Vai iekļaujaties noteiktajos termiņos?

– Gadās, ka šo to vajag precizēt (īpaši tas attiecas uz vecām mājām un mājām ar papildu telpām), tad gadās aizkavēšanās. Bet vispār mēs lietu nenovilcinām.

Vara mainījusies

– Pēc tam, kad māja pārņemta, to var pārvaldīt…

– …vai nu paši, vai nodot šīs tiesības darbā nolīgtam pārvaldniekam (fiziskai personai), vai arī noslēgt līgumu ar namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu. Var palikt arī pie iepriekšējās namu pārvaldes, noslēdzot atsevišķu līgumu, saskaņā ar kuru dzīvokļu īpašniekiem un namu pārvaldei būs līdztiesīgas attiecības.

– Ko konkrēti pārņem dzīvokļu īpašnieki?

– Bez jau privatizētajiem dzīvokļiem tās ir koplietošanas telpas (kuras varēs iznomāt), mājas komunikācijas, jumts, ārsienas, bēniņi, pagrabs un mājai piesaistītais zemesgabals, ar vārdu sakot, viss, ko mēs saucam par kopīpašumu.

– Vai pareizi esmu sapratis, ka pēc mājas pārņemšanas dzīvokļu īpašnieku kopība var pati izlemt, kādus darbus mājā veikt, ko pieņemt darbā, ko atlaist?

– Ideālā gadījumā lēmumi tiek pieņemti kopsapulcē. Bet vispār jau pirms pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas aktīvistiem vajadzētu būt skaidrībā, kā tālāk dzīvot. Labi, ja ir sagatavots mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma projekts ar kādu firmu vai precīzs plāns, kā pašiem ar visu tikt galā.

– Vai dzīvokļu īpašniekiem pēc mājas pārņemšanas ir tiesības atteikties no kādiem pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kas tiem šķiet pārāk dārgi un nevajadzīgi?

– Jā, bet Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzētas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, no kurām atteikties nevar. Tāda ir dzīvojamās mājas sanitārā kopšana, iekārtu un komunikāciju tehniskā apkope u.c. Te iespējams arī ietaupīt, bet bez šiem darbiem iztikt nevar.

– Kā pareizi izraudzīties pārvaldnieku?

– Ja īpašnieku kopība ir pārņēmusi māju, tā ir arī mājas pārvaldītāja. Protams, tā var izraudzīties pārvaldnieku no pašu mājas iemītnieku vidus, kurš pildīs dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai kopsapulces uzdotos pārvaldīšanas uzdevumus. Starp citu, praksē nereti gadās, ka par pārvaldnieku kļūst sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Tāpat arī dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības savas mājas pārvaldīšanas tiesības deleģēt jebkurai profesionālai namu pārvaldei – pašvaldības vai privātai.

– Ja iedzīvotāji ir pārņēmuši māju, vai tas nozīmē, ka no pašvaldības nekāda palīdzība nav gaidāma?

– Mājas pārņemšana neko nemaina tās īpašnieku un pašvaldības attiecībās. Pilsētai tāpat jau nav tiesību ieguldīt līdzekļus mājā, kur dzīvokļi ir privatizēti. Avārija? Tādā gadījumā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldniekam steidzami jālikvidē avārijas situācija, izmantojot šim nolūkam jebkurus viņa rīcībā esošus līdzekļus. Bet pēc tam iedzīvotājiem vienalga nāksies samaksāt papildu rēķinu. Jā, pirms daudziem gadiem pašvaldība izņēmuma kārtā piešķīra līdzekļus avārijas stāvoklī esošu jumtu remontam, bet šī programma jau sen ir beigusies.

Daži „izaicinoši” jautājumi

– Kā jūs personiski domājat, vai cilvēkiem ir vērts pārņemt mājas pārvaldīšanu?

– Vispirmām kārtām par to vajadzētu domāt cilvēkiem, kas mīt nelielās daudzdzīvokļu mājās, kam piesaistīts liels zemesgabals. Šiem īpašniekiem noteikti ir izdevīgi pašiem pārvaldīt un apsaimniekot savu māju. Kā rīkoties lielo daudzstāvu māju iemītniekiem? Šai gadījumā es nevar tā vienkārši pateikt: „Ņemiet!” Jāzina, vai mājai ir parādi, un jāsaprot – ja ir, tad nāksies strādāt ar parādniekiem. Ar 15 tūkstošu latu parādu apkrautas mājas īpašniekus es nemudinātu pārņemt māju no pašvaldības bilances. Ja viņi nolems īpašumu pārvaldīt paši, beigu beigās var palikt bez siltuma, jo dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai nebūs uzkrājumu atsevišķu dzīvokļu parādu „amortizācijai”.

– Bet kā būs, ja māja paliks nepārņemta, būtībā tādā nelīdzsvarotā stāvoklī?

– Pagaidām izskatās, ka neviens ar varu neliks pārņemt mājas. Ja nebūs nekādu kardinālu grozījumu likumdošanas aktos, tāds stāvoklis var saglabāties ilgi.

– Vai tādu māju iemītniekiem nekļūs sliktāk salīdzinājumā ar to, kā ir šobrīd?

– Baidos, ka uz šo jautājumu pašreiz neviens jums precīzi neatbildēs. Tomēr es palieku pie pārliecības, ka īpašniekiem ir vērts pārņemt savus mājokļus. Pat tādā gadījumā, ja māja nav pārņemta, ir labi, ja tajā izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ievēlēta pilnvarotā persona, jo tad var labāk kontrolēt pārvaldnieka darbu un tēriņus no mājas kopējiem remonta uzkrājumiem, pieņemt kopīgus lēmumus par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Raksts ir paņemts no Darīsim Kopā!

Draudzīgi kaimiņi

Palīdziet viens otrām privāta dzīvē.

Varat piedāvāt kādai blakus dzīvojošai vecmāmiņai aiziet uz veikalu, vai iznest atkritumus.

Lielas idejas!

Katrām no mums var parādīties kāda laba ideja ka mēs varētu uzlabot mūsu dzīves kvalitāti: Kāpņu telpu remonts, automašīnu stāvvietas paplašināšana, mājas fasādes remonts vai kaut kas cits. Kas mums liek dalīties ar idejām un kas liek pēc tam tos realizēt? Apvienojoties mēs varam daudz ko sasniegt!

Pieliku šim rakstam klāt mūsu mājas zemes gabala plānu kur mēs esam tiesīgi veikt apsaimniekošanu!